Celiakija

Celiakija ir gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu un kavē uzturvielu uzsūkšanos. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu. Glutēns atrodas ļoti daudzos pārtikas un arī ikdienas produktos, piemēram, medikamentos, vitamīnos, lūpu balzāmos.

Kad cilvēki ar celiakijas slimību lieto uzturā glutēnu saturošus produktus, viņu imūnā sistēma kā atbildes reakcija bojā vai pat iznīcina tievās zarnas bārkstiņas. Normālā bārkstiņu darbība ir ļaut uzturvielām no uzņemtās pārtikas uzsūkties caur tievās zarnas sieniņām asinsritē. Ja šī normālā bārkstiņu darbība tiek traucēta, tad attīstās malnutrīcija, neskatoties uz uztura apjomu, ko cilvēks ikdienā apēd.

Celiakija ir ģenētiska slimība. Dažreiz slimība var parādīties vai aktivēties pirmo reizi pēc kādas operācijas, grūtniecības, dzemdībām, virālas infekcijas vai to var izsaukt emocionāls stress vai depresija.

Simptomi

Tie var būt ļoti individuāli. Simptomi var parādīties gremošanas traktā vai arī citā organisma daļā. Gremošanas sistēmas simptomi parasti raksturīgi zīdaiņiem un maziem bērniem, kas izpaužas kā:

  • vēdera pūšanās un sāpes,
  • hroniska caureja,
  • vemšana,
  • aizcietējumi,
  • bāli, sliktas smakas vai taukaini izkārnījumi,
  • svara zudums.

Sevišķi bīstama šī slimība ir zīdaiņiem un bērniem, jo pirmajos dzīves gados ir ļoti svarīgi uzņemt noteiktu uzturvielu daudzumu, lai notiktu bērna normāla augšana un attīstība. Uzturvielu nepietiekamība šajā vecumā var izraisīt virkni veselības problēmu – atpalikšana augšanā, atpalikšana attīstībā, kavēta pubertāte, zobu emaljas defekti u.c.

Pieaugušiem cilvēkiem retāk slimība skar gremošanas traktu, bet simptomi var izpausties kā:

  • neizskaidrojama dzelzs deficīta anēmija,
  • nogurums,
  • kaulu vai locītavu sāpes,
  • artrīts,
  • osteoporoze,
  • depresija vai nemiera sajūta,
  • tirpšanas sajūta rokās un kājās,
  • menstruāciju zudums,
  • neauglība vai atkārtots spontānais aborts,
  • stomatīts, jēlums, čūliņas mutes dobumā,
  • niezoši ādas izsitumi.

Cilvēkiem ar celiakijas slimību var arī nebūt nekādu simptomi, bet komplikācijas var attīstīties un parādīties jebkurā laikā. Viena no ilgtermiņa komplikācijām ir malnutrīcija, kuras rezultātā var attīstīties anēmija, osteoporoze, spontānais aborts, aknu slimības, ka arī zarnu vēzis.

Kādēļ celiakijas simptomi ir tik dažādi

Pētnieki jau daudzus gadus mēģina noskaidrot, kādēļ slimība izpaužas cilvēkiem tik dažādi. Celiakijas slimības attīstībā ir svarīgi vairāki faktori, trīs svarīgākie ir:

  • cik ilgi cilvēks savā pirmajā dzīves gadā tika ēdināts ar krūts pienu;
  • vecums, kurā sāka ēst glutēnu saturošus produktus;
  • šo glutēnu saturošo produktu daudzums uzturā.

No šiem faktoriem būs atkarīgs, kad un ar kādiem simptomiem izpaudīsies celiakijas slimība. Ir veikti pētījumi, kas apstiprina sakarību – jo ilgāk cilvēks tika ēdināts ar krūts pienu, jo vēlāk celiakijas simptomi parādījās.

Simptomi atšķiras arī atkarīgi no cilvēka vecuma un tievās zarnas bārkstiņu bojājuma pakāpes. Daudzi pieauguši cilvēki dzīvo ar šo slimību desmitgades pirms to diagnosticē. Jo ilgāk cilvēku ar celiakijas slimību neārstē, jo smagākas var attīstīties ilgtermiņa komplikācijas.

Kādas vēl veselības problēmas skar cilvēkus ar celiakiju

Cilvēkiem ar celiakiju ir nosliece uz citām slimībām, ko izraisa līdzīga kļūdaina imūnās sistēmas darbība, kad tiek bojātas paša organisma veselās šūnas un audi. Šo slimību savstarpējā saistība var būt ģenētiska.

Tā iekļauj sekojošas slimības:

  • 1. tipa diabēts,
  • autoimūnās vairogdziedzera saslimšanas,
  • reimatoīdais artrīts,
  • Addisona slimība, ko rada virsnieru garozas hormonu (hidrokortizona un aldosterona) pilnīgs vai daļējs trūkums,
  • Sjogrena sindroms (Sjögren’s syndrome), kad asaru un siekalu dziedzera darbība ir traucēta.

Cik bieži ir sastopama celiakija

Celiakija skar cilvēkus visā pasaulē. Agrāk tika uzskatīts, ka šī slimība ir raksturīga bērniem, bet mūsdienās tā ir zināma, kā ļoti izplatīts ģenētisks traucējums.

Biežāk šī slimība ir raksturīga cilvēkiem ar jau esošiem citiem ģenētiskiem traucējumiem, ieskaitot Dauna sindromu un Ternera sindromu (Turner syndrome) – traucējums, kas skar meiteņu attīstību.

Diagnostika

Atpazīt tieši celiakijas saslimšanu ir diezgan grūti, jo daudzi simptomi ir līdzīgi ar citām slimībām. Celiakiju var sajaukt ar kairinātas zarnas sindromu, dzelzs deficīta anēmiju, kuru izraisīja menstruālo asiņu zudums, iekaisīgo zarnu slimībām, divertikulozi, zarnu infekcijām un hroniska noguruma sindromu. Kā rezultātā, celiakijas slimība paliek ilgi nediagnosticēta vai arī tiek uzlikta nepareiza diagnoze.

Asins analīzes
Cilvēkiem ar celiakiju ir augstāks autoantivielu līmenis asinīs — olbaltums, kas reaģē uz paša organisma šūnām un audiem. Lai diagnosticētu celiakiju, ārsts pārbauda asinis uz paaugstinātu pret-audu transglutamināzes antivielu (tTGA) vai EMA antivielu līmeni. Ja testēšanas rezultāti negatīvi, bet celiakija vēl joprojām izpaužas, tad ir nepieciešami papildus testi.

Pirms testēšanas ir jāturpina lietot uzturā glutēnu saturošu pārtiku. Pārtraucot glutēnu saturošas pārtikas lietošanu, testa rezultāti var būt kļūdaini negatīvi.

Zarnu biopsija
Ja asins analīzes un simptomi norāda uz celiakiju, tad ir jāveic tievās zarnas biopsija, lai apstiprinātu diagnozi. Biopsijas laikā ārsts paņem nelielus tievās zarnas audu gabaliņus, lai pārbaudītu, vai zarnu bārkstiņas nav bojātas. Šo operāciju veic ar endoskopa palīdzību, kuru ārsts ievada pacienta organismā caur mutes dobumu un kuņģi tievajās zarnās. Kad caurule ir veiksmīgi ievadīta, ar speciālu instrumentu, ko ievada caur šo caurulīti, ārsts paņem audu paraudziņus.

Skrīnings
Celiakijas skrīnings nozīmē autoantivielu esamības pārbaudi asinīs cilvēkiem bez celiakijas simptomiem. Vēlams veikt skrīningu cilvēkiem, kuriem ģimenē vai rados jau ir diagnosticēta celiakija. Ja Jums ir celiakija, tad četros līdz 12 procentos Jūsu pirmās pakāpes radiniekiem arī būs šī slimība.

Ārstēšana

Vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir bezglutēna diēta. Šīs diētas sastādīšanā Jums var palīdzēt dietologs vai uztura speciālists. Šie speciālisti palīdzēs arī atpazīt glutēnu uz pārtikas produktu marķējuma, kā arī dos padomus, kā droši var paēst ārpus mājām.

Lielākai daļai cilvēku šīs diētas ievērošana palīdzēs apturēt simptomus, sadzīt zarnu bojājumu vietām un pasargāt no tālākiem zarnu bojājumiem. Rezultāts parādās dažu dienu laikā pēc diētas uzsākšanas. Bērniem tievās zarnas audi parasti sadzīst 3 – 6 mēnešu laikā, bet pieaugušajiem tas var turpināties vairākus gadus. Sadzijušas tievās zarnas bārkstiņas atkal varēs uzsūkt pārtikas produktu uzturvielas asinsritē.

Lai saglabātu veselību, cilvēkiem šī diēta ir jāievēro visu mūžu. Apēdot kaut vai pavisam nelielu glutēna daļiņu, tas var bojāt tievo zarnu. Šis bojājums notiek arī cilvēkiem, kam neizpaužas slimības simptomi. Protams, ne visi pavadošie veselības traucējumi pāriet, sevišķi, ja celiakija tika diagnosticēta novēloti.

Dažiem cilvēkiem nepalīdz bezglutēna diēta. Biežākais iemesls tam ir tādu pārtikas produktu lietošana uzturā, kuru sastāvā tomēr ir glutēna daļiņas. Slēptie glutēna avoti bieži vien ir pārtikas piedevas, piemēram, modificētā pārtikas ciete, konservanti, stabilizatori, kas iegūti no graudiem. Arī daudzi kukurūzas un rīsu produkti tomēr satur niecīgas glutēna daļiņas, jo šie produkti parasti tiek ražoti vienā rūpnīcā ar citiem graudu produktiem un var tikt piesārņoti.

Cilvēkiem ar celiakiju, kas neievēro bezglutēna diētu, tievajā zarnā rodas neatgriezeniski bojājumi. Tātad zarnas arī nespēj uzsūkt nepieciešamās uzturvielas, rezultātā tās ir jāsaņem intravenozi.

Glutēnu nesaturoša diēta

Glutēnu nesaturošas diētas būtība ir izslēgt glutēnu saturošu produktu lietošanu uzturā, t.i., kviešus, rudzus, miežus un pārtikas produktus, kuri tos satur. Citiem vārdiem sakot, uzturā nedrīkst lietot lielāko daļu graudu, makaronu izstrādājumus, graudaugus, rūpnieciski pārstrādātus produktus.

Neskatoties uz šiem daudziem aizliegumiem, šī diēta var būt labi sabalansēta un daudzveidīga. Uzturā var lietot kartupeļus, rīsus, soju, griķus, pupiņu miltus kviešu miltu vietā. Veikalos ir nopērkama arī bezglutēna maize, makaroni un citi produkti, kas ir speciali ražoti celiakijas slimniekiem.

Gaļa, zivis, rīsi, augļi un dārzeņi nesatur glutēnu, tādēļ tos var droši lietot uzturā. Pretrunīgi fakti ir par auzu lietošanu, daži pētījumi tomēr apgalvo, ka ir droši lietot uzturā nelielu auzu daudzumu, galvenais, lai tās pārstrādes vai gatavošanas laikā netiktu piesārņotas ar kviešu glutēnu. Ieviešot auzas savā ēdienkartē, tomēr esiet piesardzīgi un konsultējieties ar speciālistu.

Atļautie produkti:

  • griķi,
  • manioka,
  • kukurūza,
  • lini,
  • sāgo,
  • pākšaugi,
  • prosa,
  • rieksti,
  • kartupeļi,
  • rīsi,
  • savvaļas rīsi,
  • sēklas,
  • sorgo,
  • soja,
  • tapioka,
  • juka.

Aizliegtie produkti:

  • kvieš,i
  • mieži,
  • rudzi.

Citi kviešus saturoši produkti:   

  • kviešu milti,
  • cietie milti,
  • mannas putraimi,
  • baltie milti,
  • daudzi citi, sevišķi rūpnieciski pārstrādāti milti.

Rūpnieciski ražota pārtika,kas var saturēt kviešus, rudzus, miežus:   

  • buljona kubiņi,
  • brūnā rīsa sīrups,
  • konfektes,
  • čipsi,
  • aukstās uzkodas, „hot dogi”,
  • salami, desas,
  • Frī kartupeļi,
  • gaļas mērce,
  • zivs atdarinājumi,
  • rīsu maisījumi,
  • mērces,
  • tortiljas čipsi,
  • zupas,
  • sojas mērce,
  • dārzeņi mērcē.

Glutēnu lieto arī medicīniskos preparātos. Tādēļ pirms vēlaties uzsākt kāda medikamenta lietošanu, pajautājiet farmaceitam, vai šis preparāts nesatur glutēnu. Svarīgi ir lasīt marķējumus arī nepārtikas produktiem, jo glutēnu satur arī tādi produkti kā lūpu krāsa.


References:

NIH Publication No. 08–4269, September 2008
http://digestive.niddk.nih.gov/ddiseases/pubs/celiac/index.htm