B12 vitamīna deficīta anēmija (perniciozā anēmija)

Tā ir makrocitāra megaloblastiska anēmija.

Cēloņi

Vairumā gadījumu tās cēlonis nav B12 vitamīna trūkums uzturā, bet gan glikoproteīna („iekšējā faktora”) trūkums kuņģa sulā, kas ir nepieciešams B12 vitamīna uzsūkšanai.
Šīs anēmijas cēloņi var būt šādi:
  • gastrektomija,
  • tievo zarnu saslimšanas,
  • iedzimti B12 vitamīna vielmaiņas traucējumi.

Retos gadījumos B12 vitamīna deficītu organismā rada medikamenti, kuri kavē B12 vitamīna uzsūkšanos (paraaminosalicilskābe, kolhicīns, neomicīns, metformīns u.c.), arī etilspirts. B12 vitamīna anēmiju dažreiz novēro vegāniem, jo augu valsts uzturprodukti šo vitamīnu nesatur. Domājot par organisma apgādi ar B12 vitamīnu, der atcerēties, ka šo vitamīnu var sintezēt arī tievo zarnu distālās daļas mikroflora, un aknās var būt tās rezerves, kuru pietiek pāris gadiem. Tāpēc ne visiem vegāniem rodas B12 vitamīna anēmija.

Anēmiju ārstē ar B12 vitamīna intramuskulārām injekcijām vai ar perorāliem preparātiem ļoti lielās devās – 1000 mg dienā, jo 1% no gremošanas traktā nonākušā B12 vitamīna uzsūcas difūzijas ceļā bez „iekšējā faktora” palīdzības.

Uzturs

Uzturā perniciozās anēmijas slimniekiem iesaka palielināt olbaltumu daudzumu līdz 1,5 g/ kg dienā, lai veicinātu hemopoēzi un stimulētu aknās sintēzes procesus.
Vēlami ir produkti, kuros ir daudz viegli uzsūcamas dzelzs, un folijskābi bagātīgi saturoši produkti, piemēram, aknas, liellopu gaļa un cūkgaļa, piena produkti, olas. No uzturproduktiem sevišķi ieteicamas ir aknas, jo iespējams, ka no lielā B12 vitamīna daudzuma niecīga daļa zarnās  uzsūksies arī perniciozās anēmijas slimniekiem. Aknās B12 vitamīna saturs ir vidēji 25 – 65 mg/ 100g produkta.
Veseliem cilvēkiem ar uzturu dienā nepieciešams uzņemt 3 mg B12 vitamīna.