Dzelzs deficīta anēmija

Tā ir mikrocitāra anēmija, kam raksturīgs mazs hemoglobīna saturs eritrocītos.

Cēloņi

Cēloņi ir dažādi:

  • dzelzs trūkums uzturā, piemēram, pārspīlētas svara samazināšanas diētas;
  • dzelzs uzsūkšanās traucējumi;
  • defekti dzelzs izmantošanas sistēmās;
  • asiņošanas (arī ilgas menstruācijas).
Klīniski par apgādi ar dzelzi  parasti spriež pēc hemoglobīna un feritīna daudzuma serumā. Dzelzs deficīta anēmijas ārstēšanā dzelzs tiek dota preparātu veidā – pieaugušajiem 50 – 200 mg dzelzs dienā atkarībā no anēmijas smaguma un dzelzs preparātu panesamības.
No uztura produktiem vislabāk uzsūcas tā dzelzs, kas atrodas hēma sastāvā. Tāpēc labākie dzelzs avoti uzturā ir dzīvnieku (arī putnu) gaļa, zivis. Dzelzs, kas nav hēma sastāvā, kuņģa – zarnu traktā uzsūcas ievērojami sliktāk. Vieglāk uzsūcas Fe2+ (divvērtīgā) nekā Fe3+ (trīsvērtīgā) dzelzs. Dzelzs uzsūkšanos veicina askorbīnskābe, kas reducē trīsvērtīgos dzelzs savienojumus un veido ar dzelzi viegli uzsūcamas formas. Uzsūkšanos veicina arī citas organiskas skābes, piemēram, citronskābe. Dzelzs uzsūkšanos kavē karbonāti, oksalāti, fitāti, fosfāti, tanīns un arī daži uztura produktu konservanti. Kaut arī graudu produktos dzelzs ir daudz, graudu, arī dārzeņu, augļu, ogu un olu produkti nav nozīmīgi dzelzs avoti uzturā, jo no šiem produktiem tā slikti uzsūcas. Līdz šim neizskaidrotā veidā hēmā esošā dzelzs veicina nehēma dzelzs uzsūkšanos. Dzelzs uzsūkšanās intensitāte ir atkarīga arī no dzelzs rezervēm organismā. Vairāk dzelzs uzsūcas cilvēkiem ar anēmiju, vidēji 20 – 30% no uzturā esošās dzelzs. Salīdzinājumā veseliem cilvēkiem uzsūcas tikai 5 – 10% no uzturā esošās dzelzs.
Būtiskākie dzelzs dabiskie avoti, mg/ 100g:
aknas 8 – 20
teļa gaļa 3
liellopu gaļa 2,2
cūkgaļa 1,1
anšovs 4,9
sardīne 2,4
zoss gaļa 1,9
kefale 1,5
siļķe 1,1
cāļa gaļa 1,1
lasis 1,0

veseliem cilvēkiem ar uzturu nepieciešams dienā uzņemt šādas dzelzs devas: vīriešiem 10 mg, sievietēm 18 mg.

Atsauces: